Jā, šeit ir jauki, ir silti un smaržīgi, bet Turcijas pavasaris nav zaļš un sulīgs kā Latvijā. Saule ir tik dedzinoša, ka viss ir sauss. Vienu dienu bija ziema ar sniegu un salu, nākamajā dienā pienāca pavasaris ar izkaltušu zāli un spēcīgu sauli. Nav izkusušā sniega izveidotās ūdens peļķes vai mini strautiņi ceļa malā, nav plaukstošu pumpuru vai pirmo zaļo zāles stiebriņu. Latviešu meitenēm gribas zaļumu, trūkst īsta pavasara.
Tātad pārbraucām no Kapadokijas un Eskišehirā bija iestājies pavasaris. 5dien aizbraucām no ziemas, 7dienas vakarā pārbraucām jau pavasarī. 1dien devos uz skolu pavasara mētelītī, smaidīga, laimīga, saules apspīdēta, pavēru mēteli, noņēmu lakatu un uzminiet nu, kas ar mani notika.. :D Protams, nolikos slimības gultā. Latvijā vienmēr esmu bijusi gudrāka- neļauju pirmajām pavasara dienām sevi apmuļķot, bet es laikam tik ļoti biju gaidījusi, kad varēšu staigāt pa Turcijas ceļiem un neceļiem un izbaudīt siltumu, ka šoreiz zaudēju modrību. Bet man jāsaved sevi kārtībā, jo 6dien ir paredzēts pārbrauciens ar riteņiem uz Sazova park. Jādzer tējiņas un jāēd gardie Turcijas banāni :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru