Sestdienas rītā pēc pāris glāzēm lēta vīna iepriekšējā vakarā, mēs devāmies uz universitātes autobusu, lai pavadītu kādas 4 stundas ceļā pa kalniem un lejām uz Ankaru. Mēs bijām aptuveni 30 erasmus un esn cilvēki un ceļš turp bija mierīgs. Iebraucot Ankarā aiz loga pavērās īsta, riebīga ziemas diena ar sniegu, vēju un aukstumu. (Eskišehirā lēnām tuvojas pavasaris, Anakarā vēl ne.) Pirmais apskates punkts bija Ataturka mauzolejs. Mīļie, tas tik bija kaut kas. Mūs pārņem divējādas sajūtas- no vienas puses mazliet atsita PSRS, jo Ataturks tiek pacelts Dieva augstumā, viss tiek apsargāts, tiek sludināta viņa ideoloģija un viņa izcilais raksturs, labā daba, gudrais prāts utt. No otras puses, tas tiešām ir iespaidīgi, skaistas celtnes, gleznas, skulptūras, izstādes, karogi, simboli utt.
Es vienmēr sevi esmu uzskatījusi par nacionālisti, šeit staigāju ar Latvijas karodziņu pie krūtīm, es mīlu savu zemi, protams, bet nu turki.. Ja tu nostājies vienā punktā un pagrozi galvu apkārtu, tu redzēsi vismaz 3,4 Turcijas karogus plīvojam. Tie ir izkārti uz katra soļa, iekārti pat dzīvokļu logos un, protams, visur ir Ataturka bildes, skulptūras, pieminekļi, sejas cilņi utt. Lūk tā ir tauta, kas lepojas ar savu identitāti un mīl savu zemi.
Labi, atgriežoties pie Ankaras brauciena- Pārsaluši līdz nāvei pēc Ataturka mauzoleja devāmies uz Ankaras centru apskatīt pirmo valdības ēku, kur, protams, atkal - Ataturks, viņa personīgo mantu izstāde, runu ieraksti utt. Izstaigājām pāris muzejus un devāmies ēst turku pusdienas- ņam, ņam.
Turki ļoti daudz ēd maizi (Ekmek) visādos veidos. Viņu maize ir ļoti, ļoti garšīga, bet nemaz nelīdzinās mūsu maizei, ir balta un uzbarojoša. Tad nu mums atnesa siltu maizi, salātus un šo to, ko baltu gals īsti nespēja saprast un tad nāca pats labākais- gaļa. Kebab gaļa, vistiņa un kaut kas līdzīgs kotletēm - ēd ko gribi, cik gribi. Ļoti garšīgas pusdienas un pēc ēšanas, protams, turku tēja- tā nu ir svēta lieta, turklāt pārsteidzoši garšīga, ņemot vēra, ka man melnā tēja ne īpaši garšo.
Pēc pusdienām devāmies uz mūsu hosteli, kur notika iesildīšanās pirms došanās uz klubu, kur Ankaras esn rīkoja ballīti erasmus studentiem no Ankaras un mūs bija uzaicinājuši kā viesus. Hostelī kārtīgi izsmējāmies, papļāpājām ar erasmus Baltic state galu,(šajā semestrī mūsu universitātē ir 11 lietuviešu, 6 igauņu un 3latviešu ersmusnieki) uzrīkojām ballīti divvietīgā istabā, kura pāris stundu laikā piepildījās ar visiem erasmusiešiem :D
Svētdiena jau bija siltāka diena. Pēc pāris stundu miega mums gan tā nelikās. Devāmies uz Ankaras pilsdrupām, kuras atrodas čigānu rajonā. Interesants skats pavērās.
Katrā ziņā bija forši maliet izvēdināt galvu un izbraukt no Eskišehiras. Nevaru vien sagaidīt nākamo braucienu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru