Jāatzīst, ka svinēt savus svētkus tālu prom no ģimenes un draugiem ir diez gan skumji, svētku sajūta šādā gadījumā ir ļoti minimāla, bet diena bija jauka tik un tā. 9. marta vakarā dzīvokļa biedrenes mani aizvilka uz vienu bāru, jā aizvilka, jo īpaša iekāriena nekur iet man nebija. Aizgājām, pasūtījām aliņu, kurš neskatoties uz to, ka bija vislētākais un garšoja pēc ūdens ar pāris alus pilieniem, bija viena kārtīga, laba latviešu izlejamā aliņa cenā, bāra cenā, protams. Brenguli lētāk var dabūt, aiii, nu tā ir latviešu meiteņu sāpe :D Vakars gan galu galā izvērtās dikti jauks, dzīvokļa biedrenes bija sarūpējušas pārsteigumu, ienesa kūku ar svecītēm, uzdāvināja man ļoti atbilstošu dāvanu, viņas mani ir atkodušas :D Pēc bāra devāmies uz vafeļu ēstuvi un es pirmo reizi dzīvē ēdu tādu vafeli - pildītu ar visu ko- augļiem, mērcēm, krāsainas šokolādes gabaliņiem un vēl sazin ko. Tas turkiem raksturīgs- visu ko sabāzt ēdienos- ja maize tad pildīta ar entajām piedevām, ja kartupelis, tad pildīts entajām piedevām, ja burgers tad pildīts entajām piedevām (pat rasolu!) ja saldais, tad pārpildīts entajām piedevām :) Nē, nu es jau nesūdzos, man kā latvietei, kura pieradusi pie mazmazītiņiem burgeriem vai knapi saskatāmiem kūkas gabaliem Latvijas ēstuvēs, šī ir tīrā bauda :) Turklāt nav nekāds noslēpums, man patīk labi paēst.
10. marta rītā mani gaidīja Madaras pārsteigums - brokastīs gardas pankūkas un pavasarīgs puķu pušķis turku garā :) Pēc brokastīm bija laiks apdāvināt pašai sevi un es ar Kenanu un viņa brāli devos uz tuvāko stalli, kurš atrodas nedaudz ārpus pilsētas, lai Beidzot atkal būtu zirga mugurā. Tas bija vienreizēji!!! Man tika piešķirts skaists sirmītis - Paskāls, kurš kādreiz startējis skriešanās sacensībās. Mums mazliet nesakrita, protams, viņš audzināts citādi, viņa jātnieki, treneri izmanto nedaudz savādākas metodes, bet kopumā šķiet uz beigām atradām kopīgu valodu. Atkārtošos, tas bija vnk lieliski! Protams, kājas man pēc jāšanas sāp vēl šodien :D Tā ir, kad zaudē skilu :D
Atgriežoties no staļļa bija laiks ķerties klāt vakariņu gatavošanai. Biju uzaicinājusi pāris cilvēkus ciemos, gribējās ko mierīgu, par spīti tam, ka Kenans izrādās bija gribējis man uzrīkot pamatīgu ballīti. Man prāts uz trakulībām nenesās, tā ka mēs paēdām, iedzērām vīnu un daudz pļāpājām. Kad devos čučēt atvēru savus interneta portālus un salasījos daudz laba vēlējumus no mājām, paldies, draugi. :)
Neskatoties uz to,ka diena bija izdevusies, starp citu arī laika apstākļi bija lieliski- spīdēja saulīte un gaiss smaržoja pēc pavasara, man noteikti gribēsies atzīmēt savus 22 kopā ar saviem mīļajiem, tā ka gatavojaties ;)
Lūk daļa no manu dzīvokļa biedreņu dāvanas :) Nu es tak saku, ka šīs mani jau atkodušas :D
Šis uzraksts tapa vafeļu ēstuvē uz sienas. Man ir pilnīgi traka, bet absolūti burvīga dzīvokļa biedrene.
Paskāls.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru