Šorīt cēlāmies agrāk kā parasti - ap 9.00, jo 11 bija jābūt skolā, kura atrodas kādu 20min gājienā no mūsu dzīvokļa. Kempus gan, kā jau teicu, ir milzīgs, tā ka vēl 10min paiet kamēr mēs aizstaigājam līdz vajadzīgajai ēkai.
Ieejot kempusā mēs braši soļojām uz mūsu fakultāti (Humanities), jo pēc Kenana stāstītā mūsu pirmajai lekcijai- Visual culture in Turkey vajadzēja notikt tur, bet... Ieejot fakultātē mēs ar pirkstu bakstījām savā lekciju sarakstā, lai kāds parāda, kur tieši mums jāiet, bet tā kā angliski viņi ņi bum, bum, tad kaut kā ar žestu palīdzību pirmais no mūsu palīgiem aizsūtīja mūs gandrīz pāri visam milzīgajam kempusam uz bibliotēku. (protams, šajā mirklī mēs jau kavējām pirmo lekciju), nonākušas pie bibliotēkas mēs atkal centāmies izspiest kādu informāciju no apkārt esošajiem studentiem, kuri mūs sūtīja atpakaļ uz mūsu fakultātes galu, pamaldījušās pa kempusu, 20 min pēc lekcijas sākuma mēs atradām kaut kādu tur ēku, kura nebija ne mūsu fakultāte, ne bibliotēka, protams, un beidzot satikām pasniedzēju. Paldies Dievam, lekcija šodien nenotika, viņš vienkārši apstāstīja, ko mēs darīsim un tas izklausījās lieliski! Jūs, protams, varat iedomāties, ko man nozīmē kavēt, nespēt atrast ceļu - stress, dusmas, savilktas uzacis :D Tas ti bij rīts!
Lūk ieeja mūsu kempusā. Katru dienu mums nāksies kāpt kalnā, lai nonāktu līdz mūsu fakultātei. Eskišehirā atrodas vēl arī otrs Anadolu universitātes kempus, kurā mācās inženieri.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru