Orientation days.

Mums par prieku 22. un 23. februāris bija erasmus orientation days. Ir mazliet jau apnicis ballēties un nīkt pa māju, gribas kaut ko darīt, gribas mācīties, tad nu beidzot mums bija izdevība satikt pārējos erasmus studentus, kuri nu jau sabraukuši. 22. februārī ESN cilvēki (international exchange student network) mūs izvadāja pa abiem Anadolu universitātes kempusiem. Savējo mēs jau bijām izpētījušas kopā ar Kenanu, bet otrā - inženieru kempusā vēl nebijām bijušas. Un woow, pat pieverot acis uz to, ka tur ir lidosta un burvīgi kalni visapkārt, tur, mīļie, it tāda sporta zāle, ka man mute palika vaļā. Ja tas nebūtu tik tālu no manām mājām, es noteikti tur regulāri piestaigātu. Sporta zāles apmeklējumi man nenāktu par sliktu, jo turku fast food sekas es jau sāku just :D 

22. februāra vakarā devāmies iemēģināt ūdens pīpes. Protams, nekā citādāka šajā procesā nav, tas pats vien, kas mūsu Latvijas pieredzē, bet nu pats par sevi - Turcija, ūdens pīpe- tas ir vismaz reizi jāizdara.

       Pasēdējām mūsu dzīvoklītī ar Anitu - meiteni no Kultūras akadēmijas, kura šeit ir jau otro semesti.

23. februārī devāmies apstaigāt pilsētu, arī to jau ar Kenanu plus mīnus bijām izdarījušas, bet nu atkārtošana zināšanu māte, tāpēc, protams, devāmies ar visiem. Labākais gan nāca vakarā- welcome dinner un welcome party. Sākotnēji man sametās dikti neērti, jo mēs sapucējušās iegājām smalkā restorānā, kur notika welcome dinner, apsēdāmies pie galda, bet man nebija ne mazākās jausmas, ko darīt tālāk - viss tik šiki, entās dakšiņas, glāzes, salvetes. Katrā ziņā, es, vienkāršā lauku dvēsele :D, nekad dzīvē nebiju bijusi tik smalkā vietā. 3 ēdieni, dzīvā mūzika, gards vīns utt. ESN cilvēki bija krietni pacentušies. Welcome party gan bija mazliet par daudz, jā klubs smalks, mūzika, nuuu ballīšmūzika, bet pēc visa bijām jau tik nogurušas, ka īsti vairs nenesās uz ballēšanos, tā vietā es ik pa laikam nozudu tualetē, jo tā bija vienīgā vieta, kur ir iespējams parunāties :D 

                                          Beidzot satiku arī kādu zirguci :) "Erasmus horse :D"

 Eskišehirā atrodams tāds akmens, no kura viņi taisa visādus brīnumus. Dikti daudz dažādas pīpes, rotas, šaha figūriņas utt. Pozējam :D

                                                       Stikla muzejs. Tas bija skaisti.

Erasmusieši šķiet ļoti forši cilvēki un jau nākamās nedēļas beigās gaidāms mūsu pirmais kopīgais brauciens uz Ankaru. Jācer, ka mans sentiments pēc mājām ātri vien pāries. (Jā, es te mazliet skumstu pēc Latvijas ik pa laikam, bet tāda jau laikam es vienkārši esmu :) )