Divas nedēļas nodzīvojusi bez interneta vairs nemaz nezinu, ko lai jums izstāsta. 21. gadsimtā internets ir tik ļoti nepieciešams, ka pilnīgi šausmas. Sevišķi jau, ja esi 3000km attālumā no mājām.
Šodien ir 20. aprīlis, jā, jau 20. aprīlis un tas nozīmē, ka Turcijā paredzētais laiks ir jau pāri pusei. Godīgi sakot, es, protams, par to tikai priecājos. Nepārprotiet, šeit iet forši, bet 20.jūnijā es būšu ļoti, ļoti laimīgs mājāsbraucējs :)
Mēģināšu lēnām visu pēc kārtas izstāstīt, bet mazliet vēlāk, tagad jāpapļāpā ar Dagmāru skaipā.